Nesen viesojos, kāda tālā, nu gluži vai, uz robežas ar austrumiem, valstī. Ceļojums un piedzīvotais lika ieraudzīt pavisam, šķiet, triviālu lietu, kas starp cilvēkiem mēdz radīt grūtības. Arī man.
Runa, tik tiešām, ir par vērtībām. Ikdienā jau nemaz tā neaizdomājos, ka apkārt man ir cilvēki, kas var un dzīvo pēc citām vērtībām. Tomēr tā notiek arī šeit, Latvijā.Bet, ja nu sanāk doties uz pavisam svešādu vidi, tur ļaudīm pavisam noteikti būs kādas atšķirīgas vērtības. Jā, es jau esmu tikai viesis tur, vēroju valsti, vidi, kā gleznu vai filmu, ar zināmu romantikas devu. Izrādās, atliek vien pavisam nedaudz ienirt svešas kultūras attiecībās kā te nu tā ir, nepieņešana, neizpratne, vēlme novērsties un pārtraukt piedzīvot atšķirīgo.
Tā nu es prātoju, ka katrs no mums, arī es, esam savu vērtību nesēji, translētāji, iespējams arī vergi un ir tik vienkārši sākt pieņemt, ka pilnīgi visiem ir šādām vērtībām jābūt. Piemēram, izvēloties precizitāti par savu vērtību, lolojot, kopjot to, var pārdzīvot pamatīgu frustrāciju, saskaroties ar ļaudīm, kam šī vērtība ir pēdējā vietā. Vai, piemēram meli. Ja nemelot ir vērtība, tad... austrumos nevar tirgoties:) un melīgums izraisīt sašutumu un nepieņemšanu.
Dusmas un aizkaitinājums ir mana tipiskā reakcija, kad es saskaros ar atšķirīgo dzīves skatījumu citos. Apstulbums ar to, ka cilvēks var pilnīgi ignorēt kaut ko tik svarīgu priekš manis, kādu brīdi mani neatstāja, līdz nonācu līdz šim secinājumam. Man vienmēr bija licies, ka esmu tik atvērta dažādajam, bet.... .
Ir taču tik viegli būt tolerantai, tad, kad atšķirīgie ir kaut kur "tur", tie neietekmē manu dzīvi, es nesaskaros ar tiem. Tie - atšķirīgie dzīvojas pa "rezervātu", kas mani mentāli maz skar, atliek vien tur neparādīties un prāts ir mierīgs.
Tomēr, kā būt blakus cilvēkam, kura vērtību sistēma sastāv no citām kvalitātēm? Kā veidot ar šādu cilvēku sadarbību, attiecības? Vai starp atšķirīgām vērtībām patiešām nevar pastāvēt savstarpēja bāgātināšanās? Vai patiešām vienmēr ir jākaro par to, kura vērtības būs svarīgākas?
