piektdiena, 2011. gada 7. janvāris

In Treatment

Tas ir oficiāli, esmu aizrāvusies ar seriālu, lai gan attaisnojums šādai laika tērēšanai arī ir, tas ir par manu darbu. Te nu būs vieta nelielai recenzijai par redzēto.

Amerikāņu TV šovs "In Treatment" ataino kāda Ņujorkas psihoterapeita jeb kā viņš pats sevi sauc, psihoanalītiķa, ikdienas darbu.
Katra sērija ir apm. 20 minūtes gara un parāda vienu konsultāciju ar klientu. Šādas ir 3-4 sērijas (kā nu kurā sezonā) ar dažādiem cilvēkiem, līdz piektdienā, pats psihoanalītiķis iet pie psihoterapeita.
Jāsaka, ka dažkārt savā darbā esmu saskārusies ar to, ka cilvēki iedomājas, psihoterapeita personību kā pilnību un viņa personīgo dzīvi kā harmonijas iemiesojumu, tāpēc prieks, ka šis šovs atspoguļo zināmu realitāti, kas trāpīgi izteikta ar slaveno teicienu par kurpnieku, kurš pats ir bez kurpēm. Njā, psihoterapeits ir tikai cilvēks un par to ir šis šovs.
Galvenais varonis, kuru tēlo, manuprāt, ārkārtīgi talantīgais un diemžēl diezgan vēlu aktiera karjerai pievērsies īru izcelsmes aktieris Gabriels Bērns (atļaušos apgalvot, ka šī ir viņa labākā loma) ir rūpju nomākts un palīdzēšanas apsēsts cilvēks.
Bērns lieliski ir spējis atainot iekšēju pretrunu plosītu un dziļi nelaimīgu cilvēku, kurš pavada savu dzīvi palīdzot un reizēm arī glābjot citus, kamēr paša personiskā dzīve un cilvēki tajā paliek aizvien neapmierinātāki un atstumtāki. Vērojot šī varoņa personības mokas, man nākas arī pašai sev uzdot jautājumu, kāda velna pēc izvēlēties šo profesiju?

Tomēr, noteikti to ieteiktu noskatīties visiem kolēģiem un cilvēkiem, kuri gatavojas vai jau apmeklē psihoterapeitu. Seriāls intriģējoši parāda dažādos psihoterapijas aspektus, kā arī slazdus, bet mēģināšu nesabojāt skatīšanās prieku.
Interesanti ir arī tas, kā būvēta seriāla struktūra, par ko minēju sākumā (šeit atkal jāuzsaka amerikāņu ģenialitāte neizdomāt neko jaunu, bet aizgūt jau izdomāto. Seriāls ir kopija no Izraēlā radīta TV šova.)
Katra sērija ir tikšanās ar vienu klientu un pēc nedēļas skatītājam ir iespēja tikties ar šo pašu cilvēku uz otro, tad trešo un nākošajām konsultācijām. Domāju, ka sēriju skatīšanos arī var kombinēt. Var skatīties secīgi vienu sēriju pēc otras, bet var arī pārlekt pāri nedēļām un skatīties visas konsultācijas ar vienu klientu.
Šķiet, rodas iespēja, par ko iespējams klusībā sapņo daudzi, kuriem psihoterapijas process ir nezināms, bet intriģējošs, ielūrēt slēgtā un apsargātā terotorijā, pavērot, kas notiek starp klientu un psihoterapeitu, sorry,  starp pacientu un psihoanalītiķi.

Lietas var saukt dažādi, tomēr būtība nemainās un es atļaušos apgalvot, ka tas, kas notiek TV šovā "In Treatment" nemaz nav tālu no realitātes.
Informācija par seriālu šeit: http://www.imdb.com/title/tt0835434/