Divas nedēļas neesot LV, patālu no interneta, atgriezos un gluži kā iekritu referenduma jautājuma radītājā mēdiju šļurā. Vakar ielidoju, izguļos, ieslēdzu TV un baaac!
Godīgi, sajūta kā ar bomi pa galvu un iespaids, ka ļaudis, pat žurnālisti, ir pamatīgi sacepušies, tādēļ ārkārtīgi iepriecināja "IR" redaktores Nellijas Ločmeles konstruktīvums, ka nevajag no tā visa uztaisīt vairāk emociju, nekā tur ir.
Ja ar loģisku prātu mēģina šo visu aptver, tad bezcerīgi. Abas puses pamatīgi ļāvušās emocijām - apvainojušās un šķiet aizmirsušas veselo saprātu, "Nu mēs tiem otriem parādīsim!". Ko, latvieši, parādīsim? Ka mēs - latvieši šeit esam saimnieki un noteicēji? Mēs jau tagad esam un tas nav jāpierāda nevienam. Ir jāizturas kā saimniekiem, nevis tādi jātēlo. Ko, krievi, parādīsim? Kā mēs tos letiņus nobiedēsim, lai padomā tagad?
Skatoties LTV sižetus no vēlēšanu iecirkņiem, nudien paliek kauns, ka esmu latviete. Cilvēki dzied iecirkņos latviešu tautas dziesmas, vai nu neaptverot, ka tur nāk arī otra nometne un tā arī var kaut ko "uzdziedāt", vai arī speciāli - lai parādītu "kurš te ir saimnieks", tādējādi radot vēl dziļāku konfliktu, iespējams pat sadursmes.
Nesaprotu! Ja referendums ir demokrātisks veids, kā tautai risināt jautājumus, ja rezultāts jau ir skaidrs pirms tā, kāpēc jāplēš krekls uz krūtīm bļaujot "es esmu latvietis". Kam man tas būtu jāpierāda un priekš kam?
Manuprāt, un tas būs arī speciālista viedoklis, šāda izrādīšanās var nozīmēt, ka latviešiem ar pašapziņu nav viss kārtībā un papildus tam arī demokrātijas izpratne ir visai, visai pašaura. Demokratija ir vairākuma pusē un te vispār nav nekādu emociju, tikai aritmētika.
Rodas arī bažas par to, kas tiks runāts uzreiz pēc referenduma.
Jau iepriekšējā blogā rakstīju, ka mūsu sašutumu, emocijas rada, veido speciāli, jo tikai ar emociju pārņemto prātiņu var manipulēt un attiecīgi spēki no abām nometnēm to dara ar pilnu klapi. Krieviski runājošā puse ir aizvainojusies par to, ka SC paši nav spējuši veidot politisku piedāvājumu un tikt ar to valdībā, šo politisko fiasko saucot par krieviski runājošo diskrimināciju. Acīmredzot, tikai emociju nokaitēts prāts var sajaukt tiesību jomu (kurā var pastāvēt diskriminācija) ar politiku (kas atkarīga no spējas vienoties).
Latvieši, savukārt, ir tā apjukuši vai nu savā skaitā, vai elementārā aritmētikā, ka nobijušies par iespējamo divvalodību. Kaut 10x taisi referendumu, iznākums būs viens.
Tādēļ aicinu, visus kolektīvi nomierināties, iedzert balderiāni un aiziet MIERĪGI nobalsot "pret".
Pēc tam, kad rezultāti tiks apkopoti, aicinu uztvert tos mierīgi, ieturēti, kā jau baltiešu temperamentam pienākas, nevis ķert sarkanbaltisarkano karogu un skriet to vicināt pie Krievijas vēstniecības, tādējādi vēl vairāk uzkurinot emocijas.
Lai visiem mierīgs prāts šonedēļ.
Man, piemēram, tagad ir šausmīgi bail. Jo visi ar visiem ir saplēsušies. Nebūs miera šaizemē.
AtbildētDzēst