Justies labi.

   Triviāli banālais jautājums, kā justies labi? Vai justies labi ir kāda iekšēja darba rezultāts vai tas ir dabisks stāvoklis?

   Bieži vien cilvēks vēršas pēc palīdzības pie speciālista, jo "nejūtas labi"; "jūtas slikti". Ko darīt? No kā sākt? Te nu ir vieta jautājumam un iespējamām atbildēm uz jautājumu, kas tas ir, justies labi? Kas ir laba pašsajūta?

   Kāds atbildēs, ka tas ir mierīgs noskaņojums, cits, ka tā ir ekstāze, vēl kāds minēs pieticīgu izjūtu, ka nav nepatikšanu un grūtību. Tieši  caur atbildēm uz šo jautājumu iespējams pietuvoties tam unikālajam labsajūtas fenomenam, kas katram sastāvēs no pilnīgi kā cita.

   Domāju, ka ceļojums var sākties šeit - ko tad priekš manis nozīmē justies labi? Kā es zināšu, ka tas ir tas? Kādas emocijas nokrāso šo labo pašsajūtu?

© 2013 The Interpretation of Dreams

   Ir vēl daži veidi kā sākt šķetināt radušos situāciju. Viens no tiem ir laisties pagātnes ceļojumā un sākt atcerēties brīdi, kad es pēdējo reizi jutos labi. Kur es biju, kas ar mani notika, kas bija šīs situācijas palaidēji un dalībnieki? 

   Atbildot uz augstāk minēto, iespējams pietuvoties tai savas dzīves pieredzei, kas var kalpot par piemēru labas pašsajūtas kontekstam un mēģināt to atkārtot, cerot, ka labais noskaņojums būs atpakaļ.

   Cits ceļš ir mēģināt izprast traucēkļus. Kas man traucē justies labi? Kas ir šķērslis starp mani un šo pašsajūtu? Novēršot traucēkļus atkal paveras iespēja, ka mana izjūta mainīsies.

   Nākošais var būt kreatīvais ceļš. Mēģinot domāt un atklāt no jauna, no kā var sastāvēt mana nākotnes labā pašsajūta. Kas man ir jāizdara vēl, lai no jauna sajustos LABI. Tādējādi es radīšu jaunas saites ceļā uz labsajūtu.

   Protams, ka aizēnot šo filozofēšanu var fakts, ka nevar visu laiku justies labi. Tas dzīvē tā nenotiek. Dzīve ir sarežģījumiem un traucējumiem pilna lieta, tādējādi, agri vai vēlu notiks kaut kas, kas kalpos kā izaicinājums. Mana brīvība sagādāt sev labsajūtu agri vai vēlu var saskarties ar cita brīvību uz to pašu. Ja labu pašsajūtu man nodrošinātu ballīte vēlās vakara stundās, tad tā sastapsies ar mana kaimiņa vēlmi justies labi naktī, izguļoties bez papildus trokšņiem aiz sienas. Patiešām, lielākais stresa avots ir mūsu pastāvīgā nepieciešamība sadzīvot vienam ar otru.

   Tā nu sanāk, ka, lai justos slikti, nekas īpašs mūsu dzīvē nav jādara, to dzīve sagādā pati. Tomēr, lai justos labi, vienmēr... vienmēr kaut kas ir jādara. Un, ja šīs izjūtas nav, tad viens no pirmajiem jautājumiem sev var skanēt sekojoši: "Ko es esmu izdarījis priekš tā, lai justos labi?"