ceturtdiena, 2010. gada 9. septembris

Šoreiz būs pārdomas par politiku, ne psiholoģiju.

Par cik partiju esmu izvēlējusies sen, tuvojoties 2.oktobrim sāku vētīt izvēlētās partijas kandidātus tuvāk. Pārskatot sarakstā minētos jāsecina, ka pazīstu un varu izteikt viedokli par kādiem 30 %. Tas šķiet loģiski, jo pārējie ir "jaunas sejas" un par tiem nākas ievākt ziņas. Palīgā nāk gan saturā nabadzīgā info no CVK.lv, gan partiju pārspīlēti pozitīvas lapas, gan googlis.
Jāsaka, ka arī šai sakarā esmu formulējusi savu viedokli. Ja deputāta kandidāts nav jēdzis iekļūt google.lv, rodas jautājums, ko viņš meklē politikā?
Par cik sarakstos ir pilnīgi jauni, neredzēti cilvēki nākas papētīt, gan viņu biogrāfijas, padarīto iepriekšējās darba vietās, palasīt viņu publikācijas, tviterus, paskatīt pieejamos video. Kaut kāds priekšstats jau rodas un krietni palīdz zināšanas un darba pieredze psihoterapijā.
No izteiksmes stila var nojaust par cilvēka domāšanu, no izturēšanās var spriest par dažiem riskiem, tomēr jāsaka, ka kandidāti paliek zināmā miglā. Tomēr, par cik nevēlos tikai atķeksēt partiju, bet svītrot un likt plusiņus, nākas iespringt.
Ir kāda interesanta parādība, ko nācies ievērot svaigi izcepto deputātu kandidātu tekstos par viņu motivāciju iesaistīties politikā. Pamatā skan "neesmu mierā ar esošo, pretīgi, riebjas, gribu nākt palīgā", daži pat paziņo visai radikāli un arī šauri: "ja bērni prasīs, ko esi darījis dzimtenes labā, varēšu atbildēt".
Hm, rodas iespaids, ka norūpējies cilvēks ir kaut kāda profesija un šķiet, ka kandidāti ir aizmirsuši, ka sēžot Saeimā, komisijās, vai pat MK būs jāsaskarās ar dažādām sarežģitām sistēmām, kā budžets, likumdošana, administrēšana, plānošana, iekšpolitika, ārpolitika, diplomātija, ko divos vārdos sauc par valsts pārvaldi.
Rodas dažādi jautājumi:
Vai iesaistoties politikā ir vienīgais veids kā parādīt, ka man rūp dzimtene?
Vai nepietiek arī, ka strādāju, godīgi pelnu, rupējos par līdzcilvēkiem un vidi?
Vai tādā gadījumā man būs kauns atbildēt bērniem?
Īpašs komentārs man ir radies tiem, kuri saka, ka viņiem riebjas, pretīgi, nāk vēmiens no ŠĪS politikas.
Nelabums ir 1.kursa medicīnas studenta tiesības, tas nozīmē, ka vēl neesmu vides izmainīts. Savukārt, nelabumam pārejot jau var spriest par deformāciju.
No jaunajiem deputātu kandidātiem gribētos dzirdēt vairāk par savām kompetencēm un novēlēt atcerēties ne tikai to, ko viņi var izdarīt politikā, bet arī to, ko politika var izdarīt ar viņiem.

1 komentārs:

  1. Es par to googli griēju tomēr pateikt, ka viņa tomēr neatšķir andri bērziņu no andra bērziņa, kurš nav andris bērziņš, vai precīzāk tas andris bērziņš, kuru es domāju, nevis otrs andris bērziņš. bet andri bērziņi mums šoreiz veseli 4, no kuriem 2 ZZS. :)

    AtbildētDzēst