Pārsteigums

Šodien mani pārsteidza ziņa. Mans kolēģis un ar vārdu kolēģis es tiešām domāju amata brālis eksistenciālajā psihoterapijā, mācību biedrs un es gribu ticēt arī draugs Ansis Jurģis Stabingis ir iestājies partijā (Pēdējā partijā) un gatavojas startēt Saeimas vēlēšanās.
Saņēmu ziņu vēlu vakarā un nevaru izprast, kāpēc tik daudz emociju šai sakarā? No vienas puses šāds solis šķiet apsveicams - būt atbildīgam pašam, negaidīt no citiem, līdzīgi kā Mate Terēze teikusi "Negaidi uz vadoņiem, – izdari to pats."
Tomēr no otras, mūsdienu politikā, šķiet, mīt kaut kas tik neveselīgs, tik pretējs autentiskumam, ka ideja pat liekas absurda.
Pēdējās dienās un pat nedēļās Anša tviterojumos bija manāms vairāk politisku viedokļu un tagad nevaru saprast, vai tā jau bija kampaņa? Hm.
Neko vairāk pat nespēju formulēt....vien uzjokot. Ja partijai izdosies pārvarēt 5% barjeru, Saeimā būs savs psihoterapeits. Daudziem TUR tas varētu noderēt.